Marta vidū Valmieras teātris un visa Latvijas kultūras pasaule atvadījās no aktiera Aigara Vilima. Viņš bija cilvēks, kurš savai profesijai un skatuvei veltīja gandrīz pusgadsimtu.
Lai gan pagājis jau kāds laiks, kolēģu un skatītāju atmiņās viņš joprojām ir dzīvs – gan kā spožs teātra mākslinieks, gan kā iemīļotais Zigis no seriāla “UgunsGrēks”. Viņa aiziešana bija skumjš brīdis, kas lika apstāties un novērtēt to milzīgo vīrišķību, ar kādu aktieris aizvadīja savus pēdējos dzīves mēnešus.
Skatuve kā lielākais spēka avots
Aigars Vilims nebija no tiem, kuri padevās grūtību priekšā. Pat tad, kad slimība jau bija krietni ietekmējusi viņa fizisko spēku, viņš turpināja kāpt uz skatuves. Vēl janvārī viņš spēlēja izrādē “Telma un Luīze”, un kolēģi atceras, ka tieši teātris viņam deva motivāciju celties un iet uz priekšu. Aktrise Regīna Devīte atminējās, ka Aigars ļoti cerēja spēlēt arī nākamajā sezonā. Viņš mīlēja savu darbu tik ļoti, ka mēģinājumi un izrādes bija viņa labākās zāles.
Aktiera gaitas Valmieras teātrī sākās tālajā 1978. gadā. Kopš tā brīža viņš kļuva par neatņemamu kolektīva daļu. Viņa kolēģi uzsvēra, ka Aigars bija ne tikai talantīgs, bet arī neparasti gudrs un vīrišķīgs cilvēks. Pat vissmagākajos brīžos viņš nezaudēja savu personību un vēlmi būt starp savējiem. Kad viņš iznāca no savas grimētavas, visi zināja – Aigars būs uz skatuves un viss notiks, kā plānots.
Cīņa, kas apvienoja skatītājus
Plašāka sabiedrība par aktiera veselības problēmām uzzināja pagājušā gada rudenī. Toreiz sākās ziedojumu vākšana, lai palīdzētu iegādāties dārgas zāles, ko valsts neapmaksāja. Tas bija brīdis, kad Aigars pa īstam izjuta, cik ļoti skatītāji viņu mīl. Cilvēku atsaucība bija milzīga, un tas deva cerību gan viņam pašam, gan apkārtējiem. Pateicoties šim atbalstam, viņš ieguva papildu laiku, ko varēja pavadīt strādājot un priecājoties par dzīvi.
Regīna Devīte stāstīja, ka viņi abi par slimību nemēdza runāt. Tā vietā viņi izvēlējās patīkamākas tēmas – čaloja par kolēģiem, teātra ikdienu un pat par to, cik gardu maizi bija izcepusi kāda jaunā aktrise. Aigars savu dzīvi plānoja rūpīgi, cenšoties savienot ārstēšanos ar mēģinājumu grafiku. Viņš negribēja, lai slimība kļūst par viņa galveno identitāti.
Leģendārais “Bucītis” un Zentiņas pielūdzējs
Daudziem televīzijas skatītājiem Aigars Vilims uz visiem laikiem paliks atmiņā kā Zigis – kolorītais kavalieris, kurš seriālā “UgunsGrēks” neatlaidīgi mēģināja iekarot Zentiņas sirdi. Regīna Devīte ar smaidu atcerējās šo laiku, sakot, ka viņu tēliem ekrānā bija kaislīgs, bet tajā pašā laikā komisks romāns. Šī loma atnesa aktierim milzīgu atpazīstamību visā Latvijā, un cilvēki viņu bieži uzrunāja tieši kā Zigi.
Taču teātra iekšienē viņam bija vēl viena īpaša iesauka – Bucītis. Tā radās pēc kādas izrādes 2010. gadā, kur abi ar Regīnu spēlēja precētu pāri. Viņas varonei uz skatuves visu laiku vajadzēja saukt: “Bucīti, Bucīti!”. Šis mīļvārdiņš tā pielipa, ka Regīna viņu tā uzrunāja līdz pat pēdējai dienai. Tas raksturoja Aigara dabu – viņš bija sirsnīgs, vienkāršs un ne miņas no aktieriem raksturīgās augstprātības.
Atvadas pēc paša sarakstīta scenārija
Aigars Vilims pret aiziešanu izturējās ar sev raksturīgo ironiju un tiešumu. Izrādījās, ka viņš bija pats sagatavojis scenāriju savām atvadām. Viņš vēlējās, lai piemiņas pasākums nebūtu drūms, bet gan tāds, kurā dominē atmiņas, dzeja un stāsti. Viņš pat bija norādījis, kādam jābūt telpas iekārtojumam un kādus videofragmentus no izrādēm rādīt.
Aktieris lūdza savās bērēs nenest puķes, bet tā vietā kopā atcerēties labos laikus. Atvadu pasākumā Lielajā zālē viss notika pēc viņa norādījumiem. Tas bija cieņpilns noslēgums cilvēkam, kurš teātrī pavadīja 47 gadus un vēlējās, lai pēc viņa aiziešanas nekas neapstātos. Viņa “kreptīgais” smiekls un spožais talants tagad ir kļuvis par daļu no Valmieras teātra vēstures, un, kā teica kolēģi, viņa zvaigzne tagad spīd pie debesīm.
